Halapeņjo (Jalapeno) asie čilli pipari. Sēklas.

Kaut arī Halapeņjo piparu izcelsme ir Meksika, tos audzē visā pasaulē to garšas un asuma dēļ. Nosaukums cēlies no spāņu vārda “Jalapa”, kas ir Verakrūzas štata, galvaspilsētas nosaukums, Meksikā. Acteki Halapeņjo piparus izmantoja jau pirms konkistadoru ierašanās.  

 Svaigus piparus pievieno ēdieniem, lai piešķirtu asāku garšu un izteiktāku aromātu. Halapeņjo lieliski sader ar ēdieniem, kuru sastāvā ir citrusaugļi, āboli, eksotiskie augļi, ingvers, kumīns, raudene un kinza. Populārākie ēdieni, kam pievieno Halapeņjo ir salsas, fahitas un čilli kon karne. Piparus var grilēt, veidot mērces, kūpināt, marinēt vai kaltēt.

Šķirne ir kompakta, vidēji agrīna, ražīga. 

Augs ir 70–100 cm garš, kas saražo 25 līdz 35 piparus, atkarībā no augšanas apstākļiem. Gaismas trūkumu pacieš labāk nekā tomāti un gurķi. Augļi  ir  5-10 cm gari, 2,5 - 4 cm plati, koniski ar gludi spīdīgu virsmu, biezām sieniņām, vidēji asi. No sākuma ir zaļā krāsā, nogatavojoties paliek spilgti sarkani. Pipari satur daudz C vitamīna, likopēna un kapsaicīna, ko bieži lieto sāpju mazināšanai, kas radušās no jostas rozes (Herpes zoster) un diabētiskās nervu deģenerācijas.

Pēc asuma skalas, Halapenjo pipari skaitās maigie čilli pipari. 

Šie pipari ir piemēroti audzēšanai arī podos un uz terasēm, balkoniem, uz lauka dobē. 

Piparus stādiņiem sēj martā.  Tos var sēt kastītē visas kopā vai katru atsevišķā podiņā, bagātinātā kūdras substrātā (pH 6,5).

Sējot sēklas liek uz augsnes virsmas un pēc tam uzber 0,5 cm biezu substrāta kārtu.

Diedzē 25 °C temperatūrā (gaismu nevajag), sējumus pārsedzot ar pārtikas plēvi ja  temperatūra būs vēsāka, dīgs lēnāk vai vispār nesadīgs sēklas.

Parādoties stādiem, plēvi noņem, augus aplaista ar siltu ūdeni, tad noliek istabā, gaišā vietā. Kastītē sētos pārpiķē – nedrīkst čili piparus iestādīt pārāk dziļi. Piķējot augu augsnē ievieto tikai līdz dīgļlapām. Kad izveidojušās trīs lapiņas, augus var pārstādīt1 l podos. 

Halapeņjo piparus stāda 5–10 l plastmasas podos, kad tiem sāk veidoties pirmie ziedpumpuri. Jo lielāks pods, jo lielāka būs raža. Podus piepilda ar irdenu, auglīgu augsni, ko sagatavo, sajaucot melnzemi ar bagātinātu kūdras substrātu un biohumusu (slieku kompostu). Apakšā drenāžai ap 2 cm biezā slānī ieber sīkus akmentiņus vai granti.

Pipariem vajag daudz gaismas, telpās vispiemērotākās ir dienvidu un dienvidaustrumu puses palodzes. Laista bagātīgi, sevišķi saulainās, karstās dienās, ar siltu ūdeni, vēlams to darīt no rīta.

Ja aizmirst apliet un augi novīst, tie, protams, vēlāk atdzeras, taču tiek traumēts augšanas process, nobirst arī ziedi. Augšanas laikā piparu lapas un ziedi katru dienu jāmitrina, izmantojot pulverizatoru.

Apsmidzinot ar ūdeni ziedēšanas laikā, ziedi tiek sakustināti un tie apputeksnējas. Ja telpā ļoti sauss un karsts gaiss, piparus var bojāt tīklērces.

Lai Halapeņjo pipari normāli augtu un attīstītos, reizi nedēļā ti ir jāpiebaro ar šķīstošo mēslojumu. Augšanas un ražošanas  periodā augi nav jāatsien un nav arī jāveido.

Sēklas iepakojumā 3 gb.