Helēnija ālante. . Inula helenium.

Helēniju ālante ir daudzgadīgs augs, augumā līdz 150cm. Saknenis resns, līdz 5cm, gaļīgs un bieži ar vairākām galotnēm. Saknenis veido arī sānu saknes. Stublājs stāvs, apmatots, rievots, augšdaļā sazarots. Lapas lielas, izkārtotas pamīšus, izstiepti eliptiskas ar nevienmērīgi zobotām malām.

Ziedu kurvīši lieli 3-7cm uz resnām ziedturu kājiņām, atrodas stublāja augšpusē. Ziedi zeltīti dzelteni. Augļi- četršķautņu sēkliņa. Augs zied jūlijā- augustā, augļi nogatavojas augustā- septembrī.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto helēniju ālantes sakneņus un saknes. Sakneņus un saknes rok rudenī, retāk agrā pavasarī. Ievāktos sakneņus un saknes attīra no zemes, skalo tekošā ūdenī, atdala ar nazi virszemes daļu, griež gabalos un mazliet savītina. Sakneņus un saknes žāvē uz sietiem vai piespiedu žāvētājos 35-50C temperatūrā.

Augs Latvijā, savvaļā, satiekams reti, taču ir gadījumi, kad tas iesējas no kāda dārza. Biežāk šis augs tiek kultivēts, kā ārstniecības augs.

Helēniju ālantes saknenis un saknes sevī satur ēterisko eļļu (<4%). Pēc smaržas tā atgādina mazliet smaržīgo vijolīti. Tajās ir arī inulīns (<40%), inulenīnu, pseidoinulīnu, gļotvielas, organiskās skābes (etiķskābi, benzoskābi), vitamīnu E, saponīnus, gumijvielas, sveķvielas, nelielā daudzumā alkaloīdus, mikro un makro elementus.

Sēklas iepakojumā 5 gb,