Rozmarīns smaržīgais. Sēklas. Rosmarinus officinalis L.

Rozmarīna kompreses paātrina brūču dzīšanu un novērš iekaisumu, tam ir antiseptiska iedarbība.

Augs arī satur vielas, kas mazina celulītu un aptaukošanos, tāpēc to plaši lieto kosmetoloģijā. Rozmarīns atjaunina ādu un stimulē asinsriti.

Ierīvēšanai paredzēti preparāti ar rozmarīnu atvieglo stāvokli artrīta, artrozes, reimatisma pacientiem.

Rozmarīna eļļas smarža kliedē nervu spriedzi, mazina galvassāpes un nomāktību.

Rozmarīna eļļu var pagatavot mājas apstākļos, lai lietotu ierīvēšanai un kā antiseptisku līdzekli traumu un sasitumu ārstēšanai.

Rozmarīna eļļa jūtami izlīdzina sejas un visa ķermeņa ādu – to var pievienot sejas maskām un lietot masāžai.

Tautas medicīnā, pateicoties rozmarīna pretiekaisuma un antibakteriālajām īpašībām, ko nodrošina rozmarīnskābe, šā garšauga tēju lieto, lai veicinātu brūču dzīšanu, bet mūsdienās ir izpētīts, ka rozmarīnskābe un karnozīnskābe, divas galvenās aktīvās vielas, kas ir rozmarīna sastāvā, labvēlīgi iespaido arī citus procesus, piemēram, palīdz samazināt cukura līmeni asinīs un, piesaistot brīvos radikāļus, nodrošina papildu aizsardzību smadzenēm.

Rozmarīna audzēšanai piemērota kaļķaina, grantaina, irdena augsne un sausa, pat mazauglīga augsne.

Vasarā podā izstādīto augu novieto dārzā vai uz balkona siltā, saulainā vietā, rudenī pirms salnas iestāšanās pārvieto gaišās, vēsās, labi vēdināmās telpās. 

Audzējot rozmarīnu podā parasti uzzied trešajā attīstības gadā. 

Rozmarīns zied sīkiem, gaiši zilganiem vai baltiem ziediem. 

Rozmarīna augstums vidēji ~1 m.

Sēt var cauru gadu, bet ja ir vēlēšanās audzēt dārzā, tad vispiemērotākais sēšanas laiks ir februāra vidus. Svarīgi ir sēklas un stādiņus neiekaltēt, bet arī nepārlaistīt.

Sēklas iepakojumā 5 gb.