Trīsērkšķu gledīčija. Sēklas. Gleditsia triacanthos inermis

Trīsērkšķu gledīčija. Sēklas.

Gledīčija nosaukumu ieguvusi par godu Gotlībam Gledičam (1714–1786), vācu ārstam un botāniķim, Berlīnes botāniskā dārza direktoram. Eiropā skaistais koks nokļuva 18. gadsimta beigās; vispirms to iestādīja netālu no Londonas.

Ātri augošs koks ar kuplu, asimetrisku, vainagu, kas ar laiku veido lietussarga formu. Tam ir tumši brūna, reizēm gandrīz melna miza ar garām un šaurām atslāņotām zvīņām un viegli izliekti zigzagveida sārti brūni, vēlāk olīvzaļi, brūni vai pelēki dzinumi.

Pamatā aug centrālajā Ziemeļamerikā no dienvidu Dakotas līdz Ņūorleānai, centrālajā Meksikā un Masačūsetsā. Mitrās augsnēs, upju ielejās. 

20-30 m augsts vasarzaļš koks. 

Dzīvo līdz 120, reti līdz 150 gadiem. 

Jutīgs koks pret salu, apsalst aukstākās ziemās, bet ātri atjaunojas. Panes pilsētas apstākļus, sausumu, karstumu, paaugstinātu sāls daudzumu un stipri skābas augsnes. Gledīčija ir ļoti piemērots koks, lai to st''adītu vietās, kur reti k\ads koks jutīsies komfortabli. 

Gledīčijas zarus klāj stingri, līdz 8 cm gari ērkšķi, kas uz stumbra dažbrīd sasniedz pat 30 cm garumu. Lielie ērkšķi (tie Latvijā ir visgarākie no visiem augošajiem ērkšķainajiem kokaugiem), no vienas puses, ir trūkums, no otras – priekšrocība: no gledīčijām var veidot necaurejamu dzīvžogu. Zari parasti ir ērkšķaini.

 Rudenī lapas kļūst dzeltenas. Ziedi dzeltenzaļi, smaržīgi, 5-7,6 cm garos ķekaros .

Zied jūlijā. 

Koka galvenā rota ir augļi, kas nobriest oktobrī un novembrī; tie līdzinās pupai – sarkanīgi brūni, plakani, nedaudz izlocīti, ādaini, spīdīgi, 15–30, pat 50 cm gari. Pupās ir lielas, plakanas sēklas; pākstis, šūpojoties vējā, karājas kokā gandrīz visu ziemu.

Augs nav indīgs. Koksni izmanto mēbeļu izgatavošanai. 

Auga ekstraktu lieto reimatisma ārstēšanai, tam ir antikancerogēnas un antimutagēnas īpašības. Dažādas šķirnes audzē kā dekoratīvus augus.

Koks ir izturīgs pret slimībām un kaitēkļiem, nav prasīgs pret augšanas apstākļiem – neprasa auglīgu augsni un pacieš pat iesāļu grunti. Var augt mālainā, smilšainā, smilšmāla, sārmainā un skābā augsnē, ir ļoti sausumizturīgs, pacieš arī lielu karstumu.

Koks labi panes apgriešanu, tāpēc to bieži izmanto dzīvžogiem; daudzo lielo ērkšķu dēļ šādi stādījumi ir praktiski necaurejami. Koka sakņu sistēma ir virspusēja un ļoti sazarota – tā izaug no stumbra līdz 10 metriem, veido sakņu dzinumus un, tā kā nav prasīga pret augsni un pacieš sāļumu, ir piemērota stādīšanai erozijai pakļautās augsnēs, stāvās nogāzēs, mežmalās. Turklāt gledīčija uzlabo augsni, bagātinot to ar slāpekli.

Sēklas izmērcētas siltā ūdenī, augsnē sēj uz ziemu vai pavasarī. Pēc izdīgšanas jāizpiķē, jaunos stādiņus var stādīt pastāvīgā vietā pēc diviem, trim gadiem.

Gledīčijai ir arī saimnieciskā nozīme – tā ir medus, pārtikas un insekticīds augs. Tā spēj izdalīt nektāru arī sausumā, taču bites apmeklē koka ziedus jebkuros laikapstākļos, atnesot uz stropu daudz nektāra un putekšņu, bet saldos augļus labprāt apēd mājlopi. Lapas un augļi satur daudz C vitamīna, bet no sēklām izgatavo kafijas surogātu. Gledīčijas lapas izdala fitoncīdus, kas iznīcina kaitīgos mikrobus. Ērkšķu gledīčija ir arī labs fitomelioratīvs augs. Savukārt gledīčijas koksne ir izturīga, smaga, ar skaistu zīmējumu. 

sēklas iepakojumā 3 gb.