Sakņu pētersīļi. Sēklas.

Pētersīļi sekmē urīnskābes un sāļu izdalīšanos no organisma, kas ir ļoti svarīgi, slimojot ar podagru vai poliartrītu. Saknes noder aptaukošanās gadījumā un pret aknu un nieru slimībām. Pret prostatītu, menstruālā cikla traucējumiem, sirds izraisītu tūsku, nieru un zarnu kolikām, meteorismu: 1 deserta karoti sīki sasmalcinātu kaltētu vai svaigu pētersīļu sakņu aplej ar 1/2 glāzi verdoša ūdens un ļauj 8 – 10 stundas iestāvēties, izkāš, dzer pa 1 ēdamkarotei 3 – 4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

Pētersīļiem ir augsta uzturvērtība (100 g pētersīļu atbilst 38 kcal). Tie satur 14 – 16% sausnes, 3,5 – 3,8% olbaltumvielu, līdz 10% ogļhidrātu, to skaitā 2 – 2,5% cukuru. Pētersīļu lapās ir pāri par 160 mg% C vitamīna un 7,4 mg% karotīna, nelielos daudzumos tie satur arī pārējos vitamīnus un dažādas minerālvielas. Visas auga daļas satur ētersiko eļļu, kam ir patīkams aromāts un raksturīga garša. Pētersīļi ir viens no visvairāk izmatotajiem garšaugiem kulinārijā. Auga aromātiskās lapas un saknes lieto ēdiena garšas uzlabošanai. Kopā ar dillēm un selerijām no tiem gatavo zaļumu konservus. Pētersīļus plaši izmanto arī dārzeņu konservēšanā un marinēšanā. Ar krokoto pētersīļu lapām rotā ēdienus.

Pērersīļi ir aukstumizturīgs augs, tā sēklas dīgst 4 – 5 grādu temperatūrā, bet pieauguši augi iztur temperatūras pazemināšanos līdz pat mīnus 7 grādiem. Sēklu dīgšanas un sakņu piebriešanas laikā pētersīļiem nepieciešams daudz mitruma. Vēlamais augsnes mitrums – 67 – 75%. lai iegūtu lielāku un labākas kvalitātes ražu, sējumi jālaista.

Sakņu pētersīļu sēklas sēj no marta līdz aprīlim stādu kastītēs, pētersīļu stādus izstāda pēc salnām.

Iepakojumā sēklas 10 gb.