Lielā strutene (Chelidonium majus) dārza veselībai.
Dārža izmanto gan kā fungicīdu, gan insekticīdu.
Izvilkums - 1 kg struteņu lapu un sakņu, kas ievākti ziedēšanas sākumā, sagriež, aplej ar 10l auksta ūdens, un ļauj ievilkties 2 diennaktis.
Izmantošana - izvilkumu izkāš, pievieno 1 tējkaroti joda. Ar šo izvilkumu apkaro tomātu fitofloru, atkārtojot procesu pēc 10 dienām. Bez joda piejaukuma, šis ir labs līdzeklis miglšanai pret miltrasu, kaitēkļiem, laputīm, tripšiem, kāpostu balteņiem, un citiem kāpuriem.
Sējas kaņepe ( Canabis sativa) dārza veselībai.
Kaņepju slotiņas sakarinot augļu kokos, ievērojami samazinās augļu bojājumi.
Atbaida kolorado vaboles kartupeļu stādījumos.
Kliņģerīte ( Calendula officinalis) dārza veselībai.
Kliņģerīte ir universāls līdzeklis pret visiem dārza kaitēkļiem, atbaida kukaiņus, nematodes, atveseļo augsni.
Kliņģerītes var sēt tieši augsnē, un kad tie ir izauguši svaigus ieragt augsnē vajadzīgā vietā.
Izvilkums - 1 kg svaigu lakstu sasmalcina, aplej ar 10 l ūdens, ļauj ievilkties 3 -4 dienas.
Izmantošana - Izvilkumu nokāš, miglopret laputīm, kāpuriem, ērcēm, nematodēm, drātstērpiem, fusarium ģints sēnēm.
Uzlējums - 200 gr. lakstu mērcē ūdenī 48stundas, izfiltrē.
Izmantošana - uzlējumu atšķaida ar 10 l ūdeni, izmanto miglošanai pret sūcējtipa kaitēkļu apkarošanai.
Sarepas sinepe ( Brassica juncea) dārza veselībai.
Nektāraugs.
Izvilkums - 10 l ūdens ieber 100 gr sinepju pulveri, Nostādina dažas dienas.
Izmantošana - Izvilkumu atšķaida ar aukstu ūdeni 1:1. izmantopret zāģlapsenēm un ābolu tinēju.
Vībotne ( Artemisia vulgaris) dārza veselībai.
Izvilkums - pusspaini sakapātu augu aples ar 10 l auksta ūdens, ļauj ievilkties 24 stundas, pēc tam 30min vāra traukā ar vāku.
Izmantošana - miglu pret lapu tinējiem.
Novārījums - Pusspaini sasmalcinātu augu aplej ar ūdeni, notur 24 stundas, tad atšķaida ar ūdeni 1:1.
Izmantošana - Lapu tinēja apkarošanai miglojot.
Estragons (Artremisia dracunculus) dārza veselībai.
Estragonu ir vērts stādīt starpburkāniem, kā arī pa kādam pudurītim dažādās dārza vietās, jo etragona atbaida burkānu mušu un veicina citu augu augšanu un attīstību.
Vērmele (Artemisia absinthum) dārza veselībai.
Izmanto, - kā insekticīdu jauktu kultūraugu stādījumos. Audzējot netālu no jāņogām, tās mazāk slimo ar rūsu, vērmeļu saišķīši iekārti ābelēs, atbaida ābolu tinēju.
Izvilkums - pusspaini ar sakapātām vērmelēm vai 0.8 kg kaltētu augu aplej ar 10 l austa ūdens, ļauj ievilkties 24 stundas, pēc tam 30 min. vāra.
Izmantošana- atdzesētu šīdrumu izmanto laimiglotu pret āpostu balteni, kāpostu mušu, ābeļu un citu augu tinējiem.
Novārījums - 1kg svaigu, sasmalcinātu vērmeļu pievienojot 10l ūdeni, vāra 15 min. , atdzesē un filtrē. Pievieno 50 gr kālija ziepju.
Izmanto - tinēju un kāpuru apkarošanai uz augu lapām.
Uzlējums - vērmeles un priežu dzinumus, pusi uz pusi aplej ar verdošu ūdeni pusi uz pusi ar zaļo masu, Nptur slēgtā ttraukā 24 stundas. Izfiltrē.
Izmantošana - Koncentrātu atšķaida 1:5 ar ūdeni, izmanto tinēju un kāpuru apkarošanai uz augu lapām miglojot.
Izvilkums - 800gr. kaltētas vērmeles, vai pusspaini svaigas, aplej ar 10 l ūdens notur vienu diennakti, tad vāra 30 min. uzliekot vāku.
Izmantošana - Izviltrētu izmanto lai miglotu pret ērcēm, kāpuriem, laputīm, lapu tinējiem, skudrām.
Uzlējums - 400 gr zaļu vai 700 gr žāvētu augu aplej ar 10 l ūdens. Notur 24 stundas.
Izmantošana - Uzlējumu izfiltrē, pielej vēl 10l ūdens,, izmanto lapgraužu apkarošanai miglošanas veid;a.
Dille ( anethum graveolens) dārza veselībai.
Dilles labvēlīgi ietekmē gurķu , tomātu, sīpolu, burkānu, salātu , kāpostu augšanu un attīstību.
Bieži ir vērts izsēties dillēm pa visu dārzu, jo daudziemkaitēkļiem nepatīk diļļu aromāts, , kāarī sasējot dilles blakus kāpostiem, tiks atbaidīts kāpostu baltenis.
Baltalksnis ( Alnus incana) dārza veselībai.
Izvikums - 1 kg. kaltētu lapu, aplej ar 3 l verdoša ūdens , ļauj ievilkties slēgtā traukā 2-3 dienas.
Izmantošana - izviklumu nokāš,, atjauc ar 10l ūdens, izmanto miglo vai laista pret laputīm, lapgraužiem, , kāpuriem, un citiemkaitēkļiem.
Nomizotus alkšņu zarus ieliek dobēs, vagās, lai atbaidītu grauzējus un zemesvēžus.
Ķiploks (Alium sativum) dārza veselībai.
Kultūraugu dobēs ķiploks atbaida kukaiņus un ierobežo slimību izplatību, piemēram augiemun stādijumiem, ko bojā gliemeži un zemesvēži, var stādīt apkārt ķiplokus.
Stādot ķiplokus starp ogu krūmiem, ķiploki palīdzēs tikt galā ar jāņogu un upeņu pumpura ērci.
Stādot ķiplokus starp kartupeļiem, atbaida kolorado vaboli.
Stādot kopā ar zemenēm, samazina saslimšanu ar pelēko puvi.
Izvilkums - 750 gr. ķiplokus samaļ gaļasmašīnā, aplej ar 2.5 litriem ūdens. Ļauj ievilkties pāris stundas, nokāš, salej stikla burkās. Biezumus aplej otrreiz ar tik pat daudz ūdens, ļauj ievilkties dažas dienas. Kad viss gatavs salev apus šķidrumus kopā.
Lietošana - Izvilkumu lieto vienu glāzi uz 10 l ūdens, miglo pret laputīm, siltumnīcu baltblusiņu, upeņu pumpuru ērcēm, aveņu smecernieku.
Izvikums - 500 gr. ķiplokus sasmalcina, aplej ar 3l ūdens, ļauj ievilkties 3 -5 dienas slēgtā traukā, tumšā, siltā vietā..
Lietošana - Izvikumu nokāš. Atšķaida 1 glāzi uz 10 l ūdens. Miglo pret laputīm, tīklērcēm, zemeņu ērci, lapgraužiem, apstrādi atkārto ikpeč piecām dienām.
Uzlējums - 0.5 kg daiviņu saberž piestā vai samaļ, svarīgi to ir darīt ātri, lai neizgaro fungicīdi. Aplej ar 3.5 lūdens. , saskalo, nolej, vēlreiz pievieno mazliet ūdens, nospiež.
Izmantošana - 300 mlšķidruma atjauc ar 10l ūdens. Miglojot izmanto pret dūrējsūcējtipa kukaiņiem, stiprina auga imunitāti.
Sīpols ( Allium cepa) dārza veselībai.
Izvilkums - 200gr. sasmalcinātu sīpola mizu, vai sīpola aplej ar 10 l ūdens, nostādina slēgtā traukā nepilnu diennakti.
Izmantošana - miglošanai pret siltumnīcu blusiņām, laputīm un tīklērcēm.
Izvilkums - 20 gr sīpola mizu aplej ar 1 l silta ūdens, , ļauj ievilkties noslēgtā traukā 3 -4 dienas,
Lietošana - Darba šķidrumu gatavo , atšķaidot ar ūdeni 1:2.
Izmantošana - Miglišanai pret laputīm un tīklērcēm.
Uzlējums - 200 gr. sīpolu vai mizu sasmalcina, aplej ar 10l ūdens, mērcē 12 stundas slēgtā traukā, Uzlējumu var lietot uzreiz pēc pagatavošanas.
Izmantošana- Lieto smidzināšanai pret tīklērcēm. smidzināšanu atkārto 2 reizes ikpēc 5 dienām.
Izvilkums - Sīpolu mizas 200gr, aplej ar siltu ūdeni 10 l. Mērcē 4 - 5 dienas.
Izmantošana - Koncentrātu atšķaida 1:2, lieto sūcējkaitēkļu apkarošanai.
Izvilkums - Trīs saujas sīpolu mizu, aplej ar 1 litru karsta ūdens, ļauj 3 dienas ievilkties.
Izmantošana - Izkāš un ar iegūto izvilkumu augus miglo ik pēc 4 dienām pret laputīm.
Pelašķis dārza veselībai.
Pelaqšķi lieliski var izmantot dārzā insektīcīdu un citas ķīmijies vietā. Taču jāņem vērā, ka jebkuri augu un dabiskas izcelsmes līdzekļi, ir vājāki nekā ķīmiskie, un tapēc ir vērts tos izmantot profilaktiski un laicīgi, nevis tad, kad problēma jau ir samilzusi.
Pelašķus mierīgi var stādīt dārza malās, pirmkārt tie vienmēr būs ērti pieejami, otrkārt, jau ar savu klātbūtni veicinadārza veselību, veicinot dāreņu un vcitu auguaušanu, tapēc reizēm pelašķus kādu
Pelašķu izvilkums - 2,5 kg svaigu, vai 0.8 kg žāvētu pelašķu, kas ir sasmalcināti, aplej ar 10 l karsta ūdens, un silda uz uguns 30 min. slēgtā traukā. atdzesē.
Pielietošana - miglošanai pret laputīm, tripšiem, tīklērcēm un kāpuriem.
Izvilkums - 2 - 3 kg svaigu, vai 1 kg žāvētu pelašķu aplej ar ūdeni un nostādina 2 diennaktis. Pēc tam vāra nostādinājumu 30 min. Atdzesē. Visu atšķaida ar 10 l ūdens un vēl nostādina pāris dienaktis. Nokāš.
Pielietošana - miglošanai pret laputīm.
Novārījums - 2,5 kg svaigu, vai0.8 kg žāvētu pelašķu, aplej ar 10 l verdoša ūdens,sautē katlā 40 min. , tad ļauj mirkt novārījumam 2 diennaktis, izfiltrē, atšķaida ar 10l ūdens, pievieno 50 gr kālija ziepju.
Pielietošana - miglošanai pret laputīm, tripšiem, blusiņām,tīklērcēm, un lapgraužu kāpuriem.
Ķirbji. Audzēšana.
Ņemot vērā ķirbja auga izmēru, ir vērts tam paredēt speciālu vietu. Tas var kļūt par lielisku dekoru jebkurā dārā, nosedzot kādu neglītu vietu. Ķirbis ļoti mīl kompostu, tapēc par ķirbja augšanas vietu ir vērts padmāt iepriekšējā gadā, kur plānotajā stādīšanasvietā var sabērt nopļauto zāli.
Augšanas laikā, ķirbimļoti patīk nezāļu virca, saulaina vieta un samērīgs mitrums.
Ķirbis ir jāapravē, vai garā zāle nedaudz jāapļauj, lai lielās lapas dabū virsroku virs zāles, un tad var ļau ķirbim būt vienkārši pašam.
Karstā laikā ķirbju lapas mēdz apvīst, tad viņas ir jāaprasina, vai jāapsmidzina ar kalcija nitrāta šķidumu,kamēr lapas vēl nav novītušas. Proporcija ir 100gr uz 10 lūdens.
Lai ķirbji labāk nobriestu uz lauka, šķirnēm, kas aug griezdamies un veido lielu zaļo masu ir vērts ierobežot augšanu,lai nobriedinātu augļus. Nobriedināti augļi daudz labāk un ilgāk glabājas. Mazaiem ķirbīšiem ļauj veidot ne vairāk kā 8 ķirbīšus no viena auga, attiecīgi,lielaugļu ķirbjiem 4 - 5 augļus. Tad kad ir izveidojušas pirmas 5 lapas, galtni ir vērts nogriezt, lai veidojas sānu dzinumi, uz kuriem daudz labāk aizmetīsies ķirbju auglīši.
Apaudzēt pergolas un sienas ir vērts ar mazaugļu šķirnēm,kam augļu svars nepārsniedz 3 kilogramus, jo lielākus augļus stīgām būs grūti noturēt.
Ja rodas vēlēšanās ķirbju sēklas izaudzēt pašiem, ir vērts atcerēties, ka ķirbji ļoti viegli saziedas. Tapēc pirms ziedi ir atvērušies tos nosien ar diegu, vai marli, lai ziedos neiekļūst bites. Apputeksnē pašrocīgi, pēc tam atkal nosien ziedu., to noraisa tikai ad, kad auglītis jau ir aizmeties.
Ja ir vēlēšanās izaudzēt Ķirbis ir jāaudzē no stādiņa. Auglīšiem, ir jāļaujpaaugties, un tad atstāj tikai vienu pašu lielāko.
Ķirbjus uzglabā llabi ventilējamās vietās vai kastēs ar spraugām, Katrā ziņā ventilācija spēlēlielu lomu. Pūšanas aizmetņi ķirbim jau rodas uzlauka. To var maināt lietojot mikrobioloģiskus līdzekļus audzēšanas laikā.
Karstā vasarā, ja ķirbim trūskt mitruma, tad neidojas bieza miza un un veidojas kroplīgs auglis, kā arī trūkst saldums.
Arbūzi. Audzēšana.
Arbūzus vislabāk ir audzēt no stādiīem, kurus ir salīdzinoši vienkārši izaudzēt.
Ar sēšanu steigties nav vērts, vislabāk sēt sākot no aprīļa vidus, bagātinātā kūdras substrātā. Labāk ir sēt uzreiz lielākā podiņā, lai nav stāds jāpārstāda. Arbūzi tāpat kā gurķi slikti panes sakņu traumēšanu pārstādot.
Sējumus pārsed ar plēvi un novieto vietā, kur ir 22 - 24 grādu temperatūra. Jāseko līdi, lai dīgšanas laikā uz plēves neveidojas lieli rasas pilieni, jo tas norāda par pārmērīgu siltumu. Reizi dienā sēkliņas pavēdina.
Tiko parādās dīgsti plēvi noņem.
Svarīga ir gaisma. Ja stādiņi aug istabā, svarīgi ir novietottovēsākā vietā, citādi karstumā stādi izstīdzēs.
Stādīņus apsmidzina ar pulverizatoru, uturot saugsni mitru, bet ne slapju.
ziemeļeiropā stadus laukā izstāda pēc salnām, vidēji ap jūnija sākumu. Pirms tam ir vērts stādiņus nedaudnorūdīt, pa dienu iznesot ārā.
Uz vienu kvadrātmetru stāda vienu stādu, zemei ir jābūt auglīgai.
Šķirnes izvēle ir atkarīga no gaumes, bet ir svarīgs veģetācijas periods. Ziemeļvalstīm nebūspiemērotas šķirnes ar veģetācijasperiodu vairākpar simts dienām.
Tomāti. Sēšana.
Tas kā tomāts augs un ražos ir atkarīgs no tā, cik kvalitatīvs un rūpīgi audzēts ir stāds.
Pērkot stādu ir svarīgi, lai audzētājs ir atbildīgs un uzticams. Pērkot stādus no nezenimāma audzētāja, pastāv liels risks siltumnīcā ievazāt dažādas slimības. Ja uzticama stādu audzētāj nav ir vērts pamēģināt kādu stādiī izaudzēt pašiem. Tas ir vienkāršāk, nekā izklausās.
Svarīgs ir tomātu sēšanas laiks, jo vidēji, līdz ražošanai tomāts aug 40 - 70 dienas, atkarīgs no šķirnes. Tapēc pērkt sēklas ir vērts pievērst umanību veģetācijas peridam.
Iesējot tomātus par agru tie var izstīdzēt, līdz ar to būs nepieciešams papildus apgaismojums, piedevām istādīt tomātus neapkurinātā siltumnīcā var, ne agrāk,kā maija vidū, kad ir beigušās salnas.
Tomātus sēj marta beigās līdz aprīļa vidum. Ir jārēķinās ar to, ka agrāk sētiem tomātiem, var būt nepieciešams papildus apgaismojums un pārstādīšana lielākos podos, kas aizņem vietu, ja tā ir ierobežota.
Tomāti siltumā sadīgst 4 -10 dienās. Lai tie neizstīdzētu ir svarīgi ts nedaudz parūdīt un neturēt pārāk siltā vietā.
Ja laikapstākļi atļauj ir vērts tmātui stādiņus pa dienu nest uz siltumnīcu un vakarā nest atpakaļ uz telpām. Tas ndršinās tmātiem imunitāti, un noturibū svārstīgā vasarā.
Svarīgi tmātus ir sēt bagātinātā kūdras substrātā, nevis dārza zemē, lai tmāti augtu veselīgi un raženi.
Baziliks. Audzēšana.
Zaļo šķirņu baziliks ir maigāks, savukārt sarkano šķirņu baziliks ir asāks.
Baziliks audzēšanā var būt tikpat nedaudz kaprīzs ka gurķis audzēšanā, kas vienam padodas bet otram nē, taču pamēģināt toizaudzēt saviem spēkiem ir vērts.
Baziliku var sēt jebkuros gadalaika apstākļos iekštelpās, taču siltumnīcai un laukam vislabāk bailiku ir sēt martā, kad dienas kļūst garākas.. audzējot ziemasperiodā, būs jānodrošina papildus apgaismajums.
Ja ir plānots audzēt baziliku podiņā vislabāk būs izvēlēties maa auguma bazilika šķirnes.
Visdrošāk baziliku ir audzēt no stāda, nevis pa tiešo sēt dobē, tapēc.ka bazilikam dīgšanas procesā ir svarīga stabila temperatūra.
Sēklas sēj kastītē, pēc uzdīgšanas izpiķē podiņos. Sēklas dīgst pie 25 - 30 grādiem, sadīgstot 3- 5 dienās.
Dīgšanu veicina gaisma, tapēc ir ļoti svarīgi, lai zemes kārtiņa virs sēklām būtu ļoti plāna.
Baziliam patis augt 20 - 25 grādu temperatūrā.
Lai veidotot upls krūms, baziliks ir jāgalotņi, citādi tas izziedēs.
Šķirnes ar sarkanām lapām aug lēnāk, nekā zaļās šķirnes.
Bazilikam ir ļoti nepieciešams mēslojums, kas satur fosforu un kāliju, kas attiecīgi veicina ēterisko eļlu uzkrāšanos lapās.
Baklažāni. Sēšana.
Baklažāni ir jāsēj bagātinātātā, nevis naturālā kūdras substŗātā, piejaucot nedaudz pelnus.
Baklažāni ir siltumprasīgi, līdz ar to bus nepieciešama augsta temperatūra diedzēšanāi 25 grādi. Viena no izplatītākajām kļūdām ir iesētos baklažānus uz palodzes, kur parasti temperatūra ir zema. Savukārt pie radiatoriem temperatūra var būt par augstu. Visērtāk blakus ir nolikt termometru, lai kontrolētu patstāvīgu temperatūru dīgšanas laikā.
Sēklām uzdīgstot, laistīšanai ir vērts izmantot pulverizatoru, lai netraumētu jaunos stādiņus un novietot tosaulainā vietā. Ja nav piejams apgaismojums dienvidupusē, būs nepieciešams papildus apgaismojums, lai stādi iaugtu veselīgi.
Stādu augšanas laikā viegla mēslošana būs nepieciešama vien pāris reizes, bet laistīšana gan būs jānodrošina regulāri, jo aklažāni ir mitrumprasīgi. Savukārt, tad kad augs tiks izstādīts patstāvīgā vietā,būs nepieciešama regulāra mēslošana un laistīšana.
Pelni dārzam.
Lapukoku pelni ir vērtīgāki par skujukoku pelniem, tomēr tas nav ideālais mēslojums,jo trūkst slāpeklis.
Pelni palīdz nolīdzsvarot PH līmeni augsnē, kas veicina ražas pieaugumu.
Ar pelniem var augus palutināt arī augšanas procesā, taču nedrīkst tos bērt uz augiem, lapas var apdegt.
Rūpīgi ir jāizvērtē, kam patiešām ir pelni nepieciešami, jo katrai kultūrai ir savas PH prasības. Piemēram kartupeļiem, redīsiem, upenēm, rododendriem, krūmmelenēm, hortenzijām, vairāk der skābena augsne, kurā šie augi vieglāk uzņem barības vielas, nekā sārmaina.
Proporcijas ir 1 glāze pelnu uz kvadrātmetru zemes. Smagās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, savukārt kūdrainās un smilšainās augsnēs labāk pelnus iestrādāt zemē pavasarī.
Pirms sīpolu stādīšanas ja pelnus sajauc ar zemi, tad sīpoli tiek pasargāti no sīpolmušu uzbrukuma.
ierušinot pelnus komposta kaudzē, palīdz tikt galā ar nevēlamiem kaitēkļiem, un baktērijām.
Siltummīcas kaļķošana.
Tomātiem, lai tie labi augtu, ir svarīgi ievērot PH līmeni augsnē, kuram būtu jābūt 6,3 - 6,5.
Dolomītmiltos ir vairāk magnija, kaķakmens miltos kalcija, tapēc ir vērts izvēlēties to materiālu, kas trūkst, abus vienlaicīgi lietot nevajadzētu. ir vērts atcerēties, ka kūtsmēslos tik pat kā kalcija nav.
Upenes. Slimības.
(ierosinātājs Puccinia ribesii-caricis)
- Slimības pazīmes - uz lapām veidojas, orandži, piebrieduši plankumi.
- Infekcijas avots - inficēti grīšļi, upeņu stādijumu tuvumā, inficēti stādi. Izplatās ar vēju, mitrā un siltā laikā.
- Ierobežošana - Inficētās lapas jāsavāc un jāiznīcina.
Upeņu stabiņrūsa.
(ierosinātājs Cronartium ribicola)
- Slimības pazīmes - Uz lapu virspuses orandži plankumi, lapu apakšpusē veidojas dzeltenas un orandžas pustulas.
- Infekcijas avots - inficētas, nenovāktas lapas, inficēta Veimuta priede tuvumā.
- Ierobežošana - Inficēto augu daļu utilizēšana.